Контакты
+371 67–29–83–85
+371 26–02–69–58
Rīga, Brīvības iela 106
Rietumi un Austrumi, jaunais un senais.

Ilze ZONNE

Cilvēks, kurš pārbaudījis veselību, izmantojot gan Austrumu, gan Rietumu medicīnai raksturīgās diagnostikas metodes, nereti secina, ka tās, būdamas atšķirīgas, nebūt nav pretrunā. Par to jau paguvuši pārliecināties pacienti klīnikā Ķīniešu medicīna, kur līdztekus ķīniešu tradicionālajām izmeklēšanas metodēm, tādām kā Folla – Nakatani diagnostika, tagad pieejami arī ultraskaņas izmeklējumi. Izrādās, ka šīs metodes viena otru lieliski papildina.

 

Eksperta viedoklis

Marks Oļeiņiks, akupunktūras ārsts, klīnikas Ķīniešu medicīna vadītājs:

Medicīna ir mūsu dzīves sastāvdaļa ne tikai tajā nozīmē, ka ikvienam cilvēkam reizēm nākas meklēt ārsta palīdzību. Medicīna ne tikai glābj dzīvību un uzlabo dzīves kvalitāti, bet arī spēj pagarināt mūža ilgumu. Un, lai cik dīvaini tas izklausītos, galvenais dzīves pagarināšanas līdzeklis ir nevis reanimācija, bet vispārēja slimību profilakse, kas ietver sevī gan vakcinēšanos un veselīga dzīvesveida principus, gan arī mūsdienīgu diagnostiku, kas ļauj atklāt slimības, kuras tik tikko sāk izpausties, līdz ar to arī ārstēšana ir sekmīgāka. Šajā ziņā mūsdienu cilvēkam ir plaša izvēle, jo medicīnas tehnika ir attīstīta patiešām augstā līmenī. Taču rodas jautājums: vai cilvēki pietiekami labi pārzina iespējas, ko diagnostika var dot? Pat par tādu salīdzinoši sen pazīstamu metodi kā cilvēka iekšējo orgānu izmeklēšana ar ultraskaņas palīdzību ne visiem ir pietiekama izpratne. Savukārt, runājot par diagnostiku, kuru izmanto tradicionālajā ķīniešu medicīnā, jāteic – tā ir samērā pazīstama un populāra. Kaut arī nezinātājam ir diezgan grūti izprast, kā tiek noteikts veselības stāvoklis pēc pulsa vai pēc mēles, tomēr cilvēki to labprāt izmanto. Par Rietumu tehnoloģiju un Austrumos uzkrāto zināšanu sintēzi var uzskatīt ķīniešu meridionālo diagnostiku pēc R. Folla metodes. Tā atļauj „pārtulkot" skaitļu un grafiku valodā datus par iekšējo orgānu funkcionālo aktivitāti, kam ķīniešu medicīna pievērš lielu uzmanību. Šī diagnostika, kura pastāv jau vairāk nekā 50 gadus, ir tik populāra, lielā mērā pateicoties tam, ka pacients salīdzinoši īsā laikā saņem slēdzienu par sava organisma stāvokli, bet funkcionālo traucējumu noteikšana ļauj uzsākt ārstēšanu visagrīnākajās patoloģisko procesu attīstības stadijās.

Mums radās doma apvienot vienā klīnikā gan speciālistus, gan aparatūru, kas nepieciešama abām šīm labi pārbaudītajām diagnostikas metodēm, lai sasniegtu vislabākos rezultātus. Pavisam īsos vārdos: tas dod iespēju īsā laikā vispusīgi izmeklēt organismu, nosakot traucējumus gan no jan, gan no iņ puses. Par pirmajiem var spriest, izvērtējot iekšējo orgānu – sirds, plaušu, aknu, aizkuņģa dziedzera, zarnu trakta u.c. darbības aktivitāti, par otrajiem liecina organiskas izmaiņas, piemēram, akmeņi, polipi, mezgli u.c.

 

Katra metode dod savu ieguldījumu

Ultrasonogrāfija medicīnā jau sen kļuvusi par ikdienu un šķiet, katram vajadzētu zināt, kādos gadījumos uz to nosūta, ko tā spēj un ko nespēj. Tomēr daudziem cilvēkiem, pat tiem, kuriem šis izmeklējums tiek veikts bieži, izpratne ir visai pavirša. Uz Mājas jautājumiem par ultraskaņas diagnostiku atbild Aleksandrs Simčenko, rezidents radioloģijā.

Radioloģiskās izmeklēšanas metodes tautā bieži vien tiek iedalītas „modernās" un „nemodernās", pirmās uzskatot par labākām. Piemēram, cilvēks jūtas vīlies, ja viņu nosūta uz rentgenu vai ultraskaņas izmeklējumu, kamēr kaimiņam nozīmēta datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse. Vai šādai attieksmei ir pamats?

Katrai metodei ir sava vieta – rentgenu mēs vairāk izmantojam, lai izmeklētu plaušas vai kaulus, varam konstatēt arī kuņģa bojājumus, piemēram, čūlas perforāciju. Ultrasonogrāfija ir pirmā ātrās diagnostikas metode, ar kur mēs varam visīsākajā laikā veikt diagnostiku aknām, žultspūslim, aizkuņģa dziedzerim, nierēm, urīnpūslim, dzemdei, priekšdziedzerim. Piemēram, žultsakmeņu slimības gadījumā galveno informāciju dod tieši sonogrāfija, bet datortomogrāfija tiek izmantota kā papildus metode. Sonogrāfija ir domāta tam, lai primāri ieraudzītu patoloģiju, un pēc tam mēs varam nozīmēt papildus metodes, datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi.

Kādos gadījumos nozīmē ultraskaņas izmeklējumus – ja ir kādas sūdzības vai arī vienkārši profilaktiskai pārbaudei?

Abējādi. Tā kā šis izmeklējums nav saistīts ar kaitīgu starojumu, ir neinvazīvs un arī izmaksu ziņā izdevīgāks, nereti to paši pēc savas iniciatīvas, bez ārsta nosūtījuma vēlas veikt cilvēki, kuri vienkārši grib pārbaudīt, vai viss kārtībā. Visā pasaulē ultrasonogrāfija tiek uzskatīta par primāru ātru izmeklējumu, tas ir sava veida skrīnings, lai pēc tam vajadzības gadījumā varētu veikt detalizētu izmeklēšanu. Tāpēc atbalstāma ir doma atnākt pārbaudīt visu, ko vien iespējams pārbaudīt, jo labāk būt informētam un sākt laikus ārstēties, nevis sagaidīt brīdi, kad slimība ir jau ielaista.

Bieži vien gadās, ka cilvēks ir nosūtīts izmeklēties, jo sūdzības liek domāt par kādu noteiktu slimību, bet mēs atrodam arī citas problēmas, kuras sevi pagaidām nekādi neliek manīt, tai skaitā ļaundabīgus veidojumus. Nesen kāds pacients atnāca vienkārši pārbaudīties, kaut arī viņam nebija nekādu sūdzību, un mēs atklājām veidojumu aknās. Pacients tika nosūtīts uz datortomogrāfiju ar kontrastvielu, lai precizētu diagnozi. Pašlaik šajā klīnikā mēs izmeklējam tikai vēdera dobuma orgānus, bet ar laiku plānojam uzsākt arī vairogdziedzera izmeklējumus un, iespējams, arī krūts dziedzeru izmeklējumus. Pārbaudot krūts dziedzeri, tiek izmantota gan mamogrāfija, gan ultrasonogrāfija: mamogrāfijā mēs varam konkrēti redzēt, kur atrodas kāds veidojums un ar ultraskaņas palīdzību mērķtiecīgi izmeklēt to vietu.

Cik liela nozīme ir aparatūrai un cik – ārsta zināšanām?

Jo labākas kvalitātes aparatūra, jo precīzāka diagnostika un mazāk papildu izmeklējumu jānozīmē. Tomēr ārsts un viņa pieredze ir noteicošie, lai rezultāts tiktu interpretēts pareizi.

Kādus rezultātus iegūstat klīnikā Ķīniešu medicīna, izmeklējot pacientus gan ar ultraskaņu, gan, izmantojot Folla diagnostiku?

Visbiežāk abi izmeklējumi norāda vienā virzienā. Piemēram, es sonogrāfijā konstatēju pacientam aknu aptaukošanos un tajā pašā laikā Folla diagnostika norāda, ka viņam ir samazināta aknu funkcionālā aktivitāte. Ir tādi gadījumi, kad sonogrāfiski viss izskatās normāli, bet ķīniešu diagnostika rāda orgāna hipofunkciju vai hiperfunkciju. Daļa pacientu grib veikt tikai vienu vai otru mūsu piedāvāto izmeklējumu, bet daļa izvēlas abus. Abas šīs diagnostikas metodes apvienojot vienuviet, varam izvērtēt pacientu no diviem skatu punktiem un atklāt organismā pārmaiņas, kas vēl neatspoguļojas pacienta pašsajūtā un otrādi – konstatēt funkcionālus traucējumus, kad vēl nav atrodamas nekādas organiskas pārmaiņas, proti, kad cilvēks sūdzas par sliktu pašsajūtu, bet izmeklējumi rāda, ka viss it kā ir kārtībā.

Reklāmraksts tapis sadarbībā ar klīniku Ķīniešu medicīna

 
Design by "Indesart"
Latvijas Reitingi