Контакты
+371 67–29–83–85
+371 26–02–69–58
Rīga, Brīvības iela 106
Spēku izsīkums pavasarī

Ilze ZONNE

„Domāju, ka ikviens praktizējošs ārsts pavasarī sastopas ar pacientiem, kuri sūdzas par fizisko un garīgo spēku izsīkumu,” saka klīnikas „Ķīniešu medicīna” akupunktūras ārsts Marks Oļeiņiks. „Daba pamazām mostas, laiks kļūst arvien gaišāks, saulaināks un jaukāks, bet cilvēks saka: es slikti guļu, ausīs džinkst, galva reibst, ir redzes traucējumi, kļūst vājāka atmiņa, trūkst spēka un vispār es jūtos daudz sliktāk nekā ziemā.”

 

Ne tikai vitamīnu trūkums

„Vispārpieņemts un vēsturiski nostiprinājies ir uzskats, ka pavasaris ir vitamīnu trūkuma laiks,” stāsta M. Oļeiņiks. „Bet vai šodien tā patiešām ir? Pirmkārt, arī ievestie un siltumnīcās audzētie svaigie dārzeņi un augļi tomēr nodrošina zināmu daudzumu vitamīnu mūsu uzturā, turklāt neaizmirsīsim, ka vitamīni ir arī citos pārtikas produktos, piemēram, maizē, aknās vai zivīs. Otrkārt, ja ar to nepietiek, ir plašas iespējas iegādāties vitamīnu preparātus aptiekā, tāpēc ikviens var atrast tādus vitamīnus un tādā daudzumā, kādā viņam tie vajadzīgi. Ja vainīgs patiešām ir tikai vitamīnu trūkums, tad cilvēks var lietot vitamīnus un justies vesels. Tomēr tā notiek reti, jo līdztekus vitamīnu trūkumam ir vēl virkne citu cēloņu, kas noved pie spēku izsīkuma pavasarī.”

Fiziskie faktori, kas veicina pavasara nogurumu

  • Jebkura hroniska slimība – šai ziņā Rietumu un Austrumu medicīnas skatījums sakrīt. No cilvēkiem, kuri hroniski slimo, aukstais laiks neapšaubāmi prasa lielāku organisma spēku patēriņu nekā vasarā.
  • Izmaiņas vielmaiņā – hiperglikēmija vai hipoglikēmija, skābju un sārmu līdzsvara izmaiņas, ketonvielu uzkrāšanās diabēta gadījumā; olbaltumvielu sadalīšanās produktu uzkrāšanās nieru slimību gadījumā; hormonālas izmaiņas, kas saistītas ar vairogdziedzera, virsnieru, hipofīzes darbības traucējumiem, arī hormonu preparātu, piemēram, hormonālās kontracepcijas, lietošana.
  • Savu ieguldījuma pavasara noguruma izraisīšanā dod arī infekcijas slimības, kaut vai tā pati gripa, ko ziemā pārcieš daudzi.
  • Alkohola lietošana. Šeit nav runa tikai par neglābjamiem dzērājiem. Ziemā daudzi cilvēki biežāk lieto alkoholu, aizbildinoties ar to, ka nepieciešams sasildīties, gribas kaut kā izklaidēties utt. No fizioloģijas viedokļa tas nesekmē nekādu organisma rezervju veidošanu, bet, gluži otrādi, tās vēl vairāk tērē.

 

Izmaiņas, kas saistītas ar psihisko slodzi

„Pārmērīga psihiskā slodze tiek traktēta kā patoloģisks faktors gan Rietumu medicīnā, gan tradicionālajā ķīniešu medicīnā, taču pieeja ir dažāda,” skaidro M. Oļeiņiks. „Ķīniešu medicīna nenodala psihisko no fizioloģiskā tik strikti kā Rietumu medicīna. Tradicionālajā ķīniešu medicīnā, runājot par dvēseles stāvokli, prāta darbību, apziņu, izmanto terminu šeņ. Atgādināšu, ka ķīniešu tradicionālā medicīna skata cilvēku kā nedalāmu funkcijas un matērijas savienojumu – jan un . No tā izriet, ka garīgie procesi ir tiešas iekšējo orgānu darbības, to organiskā stāvokļa un funkcionālās aktivitātes sekas. Noskaņojums un prāts būs tieši tāds, kādu to padarīs sirds, kuņģa, plaušu, zarnu trakta un citu orgānu darbība. To ietekmē arī ārējie faktori: laika apstākļi, emocijas un uzturs. Ziemas periodam raksturīgie patoloģiskie faktori ir aukstums, mitrums, vējš. Tā kā deguns un āda ir plaušu „rezidence”, daudzos gadījumos šie minētie faktori noved pie plaušu funkcijas vājināšanās un rezultātā pazeminās skābekļa piesātinājums organismā, bet skābeklis ir nepieciešams dažādu orgānu, pirmām kārtām – smadzeņu, normālai darbībai. No visas organisma saražotās enerģijas apmēram 25% pat miera stāvoklī izmanto smadzenes. Sirds un asinsvadu sistēma, kā zināms, aukstā laikā darbojas lēnāk, kas arī nevar neietekmēt smadzeņu darbību – aukstumā asinsvadi sašaurinās un līdz ar to samazinās asiņu daudzums, kas cirkulē asinsrites sistēmā, tāpēc smadzenēs nonāk mazāk skābekļa un barības vielu. Savukārt gremošanas sistēmai aukstumā ir jānodrošina labāks asiņu piesātinājums ar barības vielām, jo enerģijas patēriņš palielinās un vielmaiņa intensificējas, lai organisms varētu pretoties vides apstākļiem. Tas nav vienkārši, jo aukstums un mitrums ir faktori, kas kopumā nelabvēlīgi ietekmē aizkuņģa dziedzeri, turklāt ziemā cilvēki mēdz lietot kalorijām bagātāku uzturu un pārēsties. No vienas puses, mēs zinām, ka aukstā laikā organisms tērē vairāk enerģijas, bet no otras puses – reti kurš cilvēks mūsdienās pavada ārā, aukstumā tik ilgu laiku, lai patiešām būtu pamatojums ēst vairāk. Pārslogojot gremošanas orgānus un regulāri pārēdoties, gremošanas sistēma nevis sāk ražot vairāk enerģijas, bet, tieši otrādi, notiek pārtikas sastrēgums, enerģijas ir arvien mazāk, pieaug šķidruma uzkrāšanās, trūkst spēka. Uzturvielu daudzums, ko organisms pilnvērtīgi izmanto, kļūst mazāks, pasliktinās arī smadzeņu apgāde ar barības vielām.”

 

Emocijas un orgāni

„Runājot par emocijām, jāteic, ka Rietumu medicīnas un ķīniešu tradicionālās medicīnas uzskati sakrīt jautājumā par to, ka īsās tumšās ziemas dienas un nepatīkamie laika apstākļi ietekmē emocijas negatīvi un izraisa diskomfortu,” turpina ārsts, „tomēr būtu loģiski jautāt: kāpēc tad, kad drūmais gadalaiks ir beidzies un atnāk pavasaris, cilvēks automātiski nesāk justies labi? Austrumu medicīna to izskaidro ļoti konkrēti – prieka un optimisma trūkums pirmām kārtām ietekmē sirdi, sekas ir sirds funkcionālās aktivitātes pazemināšanās, līdz ar to sliktāk ir apgādātas arī smadzenes. Sirds apgādā organismu arī ar enerģiju, un ja kāds faktors samazina sirds aktivitāti, tad mēs saņemam negatīvus efektus. Ilgstošs klimatisko faktoru izraisīts diskomforts arī veicina aizkaitinājumu, kļūst grūtāk risināt kaut kādas konfliktsituācijas. Tas negatīvi ietekmē aknu stāvokli, jo sevišķi, ja vairāk tiek lietots arī alkohols. Tāpēc cilvēks sagaida pavasari noguris un drūms. Plaušu, sirds, asinsvadu un aknu enerģija nav tāda, kādai tai vajadzētu būt, un rezultāts ir galvassāpes, reiboņi, troksnis ausīs, atmiņas vājums, miega traucējumi u.c. Tas liecina, ka aukstajā laikā organismā ir notikuši procesi, kas noveduši pie enerģijas izsīkuma.”

 

Problēmas risinājums

„ Nekādā ziņā nenoliedzot vitamīnu, pareiza uztura un veselīga dzīvesveida nozīmi, gribas atgriezties pie domas, kas labi iekļaujas ķīniešu tradicionālās medicīnas koncepcijā: gadalaiku maiņas periodi ir laiks, kad dabā un organismā notiek pārmaiņas un savai veselībai jāpievērš īpaša uzmanība,” norāda M. Oļeiņiks. „Papildus izmeklējumi, jo sevišķi iekšējo orgānu funkcionālās aktivitātes noteikšana, var lielā mērā noskaidrot stāvokli. Ķīniešu medicīnā katrai sezonai ir noteikta saistība ar orgāniem un sistēmām. Pavasarim atbilst aknas, un aknas lielā mērā ir atbildīgas par psihes stāvokli, starp citu, aknu enerģētiskais kanāls beidzas pakauša augšdaļā un aknu uzdevums ir pacelt enerģiju līdz tās līmenim. Tāpēc, ja cilvēks pievērš uzmanību tam, ka pavasarī viņa pašsajūta pasliktinās, ir traucēts miegs, sāp galva, nepamatots aizkaitinājums – tas liek domāt, ka aknu funkcionālā aktivitāte nav tāda, kā vajadzētu. Nereti laboratoriskās analīzes nekādas patoloģijas neuzrāda, bet cilvēks tomēr cieš. Pacientu ar aknu funkcionālajām izmaiņām ir diezgan daudz, jo sevišķi sieviešu vidū – tas saistīts ar lielo emocionālo slodzi. Mēs sekmīgi palīdzam pārvarēt šo gadalaiku maiņas periodu, izmantojot dažādas ķīniešu tradicionālās medicīnas metodes, ko izraugāmies katram pacientam individuāli.”

Raksts tapis sadarbībā ar klīniku „Ķīniešu medicīna”

medijunams

 
Design by "Indesart"
Latvijas Reitingi