Daudziem ir priekšstats par to, ka aknas ir svarīgs orgāns, jo tas veic filtrēšanu un cilvēka organismam kaitīgo vielu izvadīšanu. Tomēr, ķīniešu medicīnā, līdzīgi kā rietumu medicīnā, aknu funkcijas ar to netiek izsmeltas.

Ķīniešu medicīnas izpratnē aknas pārzin "transportēšanu un kustību". Ar transportēšanu un kustību saprot tieši filtrāciju un dažādu vielu izvadi no cilvēka organisma (tā saucamā „kārtības mīlestība", bet tikai šaurajā nozīmē, jo tas ir tikai viens no vielmaiņas posmiem. Plašajā nozīmē aknas saskaņā ar ķīniešu medicīnas priekšstatiem kontrolē organismā mehānismu „ci", tas ir pēc būtības regulē citu iekšējo orgānu darbu, vada visu vielmaiņas procesu.

Aknu darbības traucējumi tādējādi var ietekmēt visa organisma funkcijas, kas izpaužas galvenokārt psihes un gremošanas sfērās.

Normālā gremošana ir tiešā atkarībā no aknu normālās darbības, jo tās ražo žulti, kas stimulē aizkuņģa dziedzera fermentu izstrādi, regulē kuņģa un zarnu darbību.

Attiecībā uz psihi, ir nepieciešams saprast, ka aknām raksturīgā emocija ir aizkaitināmība, līdz ar to regulāras stresa situācijas var kaitēt aknām un novest tās līdz hipo - vai hiperfunkcijas stāvoklim. Citiem vārdiem sakot, ja notiek aknu enerģijas stagnācija, tas var novest pie depresijas. Savukārt, hiperaktivitātei raksturīgs aknu enerģijas kāpums, kas noved pie dusmu uzliesmojumiem, pastāvīgas uzbudināmības, bezmiega, un tā tālāk.

Aknu nepārtrauktas funkcionālas izmaiņas var novest pie to matērijas traucējumiem, proti, pie steatozes, sliktākajos gadījumos pie fibrozes un cirozes.

Aknu patoloģijas diagnostikā svarīgs ir fakts, ka simptomi, kuri parādās slimības sākotnējā stadijā (redzes traucējumi, galvassāpes, saišu aparāta vājums, nagu trauslums, ceļgalu locītavu problēmas, muguras sāpes, bezmiegs, u.c.), parasti ar aknām nesaistās.

Klīnikā "Ķīniešu medicīna" ir uzkrāta liela praktiska pieredze traucētu aknu funkciju regulēšanā uz adatu terapijas, piededzināšanas un fitopreparātu pamata. Diagnostikas nolūkos tiek izmantotas gan tradicionālās ķīniešu medicīnas metodes (pulsa, mēles utt. izpēte), gan meridionālā datordiagnostika un ultrasonogrāfija.

Kursa ilgums ir individuāls, bet ne mazāk par 10-12 reizēm.