Eksistē plaša galvassāpju klasifikācija. Galvassāpes no rietumu medicīnas viedokļa var būt saistītas ar asinsvadu tonusa traucējumiem, piemēram, migrēna un hipertoniskās galvassāpes. Galvassāpju iemesls var būt ārpusgalvaskausa struktūru, piem. maņu orgānu (acis, ausis u.t.t.) slimības.

Atsevišķi ir aplūkojamas posttraumatiskās un psihogēnās (kā neirožu sekas) galvassāpes.

Galvassāpju klasifikācija ķīniešu tradicionālajā medicīnā ir tikpat plaša.

Galvassāpes atšķiras atkarībā no lokalizacijas, jo ir noteikts izvietojums pa zonām: piere ir kuņģis, galvvidus un deniņu apvidus – žultspūslis, galvaskausa augšējā daļa ir aknas u.t.t.

 

Galvassāpes sīkāk iedalās atkarībā no slimnieka sajūtām. Galvu plēsošas sāpes – drudža sekas; durstošas – asins sastrēguma sekas; laušanas sajūta pakausī, savienojumā ar drebuli un aukstuma bailēm – ārējā vēja, aukstuma u.t.t. iedarbības sekas.

Tāpat galvassāpes ķīniešu medicīnā tiek klasificētas uz iekšējo orgānu sindromu pamata. Tādi sindromi var būt nieru Iņ deficīts, augšupejošs aknu Jaņ, kuņģa gļotas un drudzis.

Migrēna tiek izskatīta kā vertikālās Šao – Jan ass orgānu patoloģija – t.i. trīskāršā apsildītāja (hormonālās sistēmas) un žultspūšļa.

Plašā nozīmē galvassāpju diagnostika ķīniešu medicīnā sākas ar to, ka tiek noteikts kopīgais cēlonis – un tieši, vai galvassāpes ir izsauktas ar kāda viena orgāna vai visa organisma kopumā enerģijas trūkumu, vai kāda orgāna pārlieku darbību.

Statistika liecina, ja galvassāpes nav organisku izmaiņu sekas un runa ir par funkcionālām izmaiņām, ķīniešu medicīna ir viena no iedarbīgākajām metodēm.

Iedarbības veids saistīts ar sindroma noteikšanu – adatu terapija (akupunktūra), sildīšana (piededzināšana), aurikulopunktūra, masāža, lāzerterapija, ķīniešu zāļu spilvens un citas metodes.

Kursa ilgums – individuāls.